Seyyid Mahmud Hayrani mauzolejs Akširā — XIII gadsimta sufijs

Afyonkarahisar Apskates objektiSeyyid Mahmud Hayrani mauzolejs Akširā — XIII gadsimta sufijs

Seyyid Mahmud Hayrani mauzolejs: sufiju šeihs un Akšēiras leģendārais varonis

Nelielajā Anatolijas pilsētā Akşehir, stundas brauciena attālumā no Konjas, zem koka ceremonijas kapenes jumta atdusas viens no visvairāk godātajiem seldžuku Anatolijas sufijiem — Seyyid Mahmud Hayrani. XIII gadsimta Türbe, pazīstama arī kā «Mahmûd-ı Hayrânî Türbesi» vai «Tomb of Seydi Mahmut», jau septiņus gadsimtus piesaista svētceļniekus un viduslaiku mākslas cienītājus. Seyyid Mahmud koka zārks — seldžuku kokgriezumu šedevrs, kas šobrīd glabājas Ankaras Etnogrāfiskajā muzejā — tiek uzskatīts par vienu no labākajiem islāma koka mākslas paraugiem Anatolijā.

Seyyid Mahmud Hayrani vēsture un personība

Seyyid Mahmud Hayrani (dzīves datumi aptuveni — ap 1200–1268, pēc citiem datiem miris 1268. vai 1273. gadā) — bija sufisma šeihs, pravieša Muhameda pēcnācējs (seyyid), sludinātājs un dzejnieks, kurš dzīvoja vēlā Seldžuku Rumānas sultanāta laikmetā. Viņš bija lielā šeihs Evhadeddin Kirmani skolnieks un daudzu vietējo sufiju garīgais vadītājs. Saskaņā ar leģendu, Seyyid Mahmud tikās ar Mevlanu Celaleddinu Rumi un ietekmēja viņu, lai gan šīs tikšanās vēsturiskums tiek apstrīdēts.

Slavenākā leģenda par Seyyid Mahmud ir stāsts par to, kā viņš iebrauca Akširā, sēžot uz lauvas un rokā turot čūsku, nevis pātagu. Šī aina, kas simbolizē svētā garīgo varu pār dabas savvaļas spēkiem, kļuva par kanonisku Anatolijas sufisma tēlu un tika daudzkārt attēlota miniatūrās un tautas glezniecībā. Saskaņā ar vienu no leģendas versijām, to redzot, vietējais šeihs Nasreddin Hoca (arī no Akšēras) pasmaidīja un teica: „Es pie viņa atbraukšu, uzsēdies uz sienas” — un patiešām piebrauca, jājot uz žoga. Šīs divas leģendas saista divus slavenākos Akšēras tēlus.

Seyyid Mahmud nomira Akşehirā un tika apglabāts speciāli uzceltā kapenē. Mūsdienu türbe tika izveidota XIII gadsimtā un ir piedzīvojusi vairākas pārbūves. Koka zārks (simbolisks sarkofāgs) ar izcilu izpildījumu 1934. gadā tika pārvietots uz Etnogrāfisko muzeju Ankarā, kur atrodas arī šodien; pašā kapenē ir uzstādīta kopija. Türbe tās pašreizējā izskatā ir 20. gadsimta restaurācijas rezultāts.

Arhitektūra un ko apskatīt

Türbe ārējais izskats

Kapenes ir neliela akmens ēka ar piramīdveida jumtu — tipiska Anatolijas seldžuku kumbeta (kümbet). Sienas ir veidotas no cirstā akmens, fasāde ir rotāta ar atturīgu kokgriezumu. Pie ieejas atrodas neliels portiks ar divām kolonnām. Blakus esošais nelielais minarets ir vēlāka piebūve, kas pievienota osmaņu periodā.

Interjers un zārks

Iekšējā telpa ir kompakta: kvadrātveida telpa ir pārklāta ar kupolu, centrā atrodas zārks (sarkofāgs), kas pārklāts ar zaļu audumu. Šī ir kopija — oriģināls, kas 1273. gadā izgatavots no valriekstu koka vietējā meistara Hace Yusuf bin Ebu Bekir, tiek glabāts Ankarā. Oriģinālais zārks ir seldžuku koka kokgriezumu šedevrs: astoņas paneļi ar augu ornamentiem, arabeskām un kaligrāfiskām uzrakstiem (Korāna ajatas un epitāfija), kas izpildīti kûfi un suls rakstībā. Pēc ekspertu vispārējās atzinības, tas ir viens no labākajiem 13. gadsimta islāma koka mākslas paraugiem Anatolijā.

Grebtas durvis un portāls

Koka durvis pie türbe galvenās ieejas — arī seldžuku kokgriezuma darbs, kas rotāts ar augu un ģeometriskiem motīviem. Portāls ir ierāmēts ar akmens kokgriezumu ar stalaktītu mukarnām augšējā daļā.

Apkārtējā kapsēta

Ap türbe atrodas neliels senais kapsēta, kurā apglabāti Seyyid Mahmud sekotāji un pēcnācēji, kā arī vēlāko laikmetu vietējie šeihi. Daži kapakmeņi datējami ar XV–XVII gadsimtu un paši par sevi ir interesanti kā osmaņu kokgriezuma epigrāfikas paraugi.

Interesanti fakti

  • Leģenda par Seyyid Mahmud, kurš iebrauca Akşehirā uz lauvas ar čūsku vietā pātagas, — ir viens no visizplatītākajiem motīviem Anatolijas sufiju folklorā, kas sastopams XV–XVII gadsimtu miniatūrās.
  • Oriģinālais Seyyid Mahmud zārks, kas datēts ar 1273. gadu, glabājas Ankaras Etnogrāfiskajā muzejā un tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem Turcijas seldžuku mākslas eksponātiem.
  • Akširā atrodas arī Nasreddin Hoca (XIII gadsimts) türbe — slavenā tautas gudrā vīra un pasaku varoņa; abus pieminekļus parasti apmeklē kopā.
  • Seyyid Mahmud vārdu nes arī viena no vecākajām Akşehir mošejām, kas atrodas netālu.
  • Seyyid Mahmud piemiņas diena (Hayrani Yıldız Anma Günü) tiek atzīmēta vietējā kopienā jūlija sākumā.

Kā nokļūt

Kapenes atrodas Akşehiras centrā, Konjas provinces rajonā. Akşehir atrodas 145 km uz ziemeļrietumiem no Konjas pa autoceļu D300. Ērtāk visvairāk ir nokļūt ar automašīnu (aptuveni 1 stunda 45 minūtes) vai ar starppilsētu autobusu no Konjas, Ankaras (350 km, 4 stundas) vai Izmiras.

Akşehir ir galvenā dzelzceļa līnijas Konya — Afyonkarahisar — Stambula mezgla pilsēta; dzelzceļa stacija atrodas pašā pilsētas centrā, 1,5 km attālumā no türbe. Tuvākie lidostas ir Konya (KYA, 145 km) un Afyonkarahisar (AFY, 110 km).

Pats kaps ir viegli sasniedzams ar kājām no pilsētas centra; pieejami arī dolmuši un taksometri. Netālu, Sakahane rajonā, atrodas arī Nasreddin Hoca kaps — obligāts apmeklējuma punkts jebkurā ceļojumā uz Akşehir.

Padomi ceļotājam

Türbe Seyyid Mahmud ir aktīva svētceļojumu vieta, un, lai gan tā nav mošeja pilnā nozīmē, apmeklējot to, ir vēlams ievērot vispārējās pieklājības normas: pie ieejas kapenes telpā noņemt apavus, sievietēm — galvu apsegt ar lakatu, ģērbties pieticīgi. Telpās nedrīkst trokšņot un fotografējot izmantot zibspuldzi.

Ieeja ir bezmaksas. Labākais apmeklējuma laiks ir no rīta, kad cilvēku ir maz un interjers ir labi apgaismots. Türbe parasti ir atvērta dienas gaismā; dažreiz tur dežurē uzraugs, kurš ir gatavs pastāstīt par svēto un vietas vēsturi.

Lai apskatītu oriģinālo Seyyid Mahmud zārku, atsevišķi apmeklējiet Etnogrāfisko muzeju Ankarā (Etnografya Müzesi) — tas atrodas pastāvīgajā ekspozīcijā un tiek uzskatīts par vienu no tās galvenajiem eksponātiem. Pašā Akşehirā koncentrējieties uz pastaigu maršrutu: Seyyid Mahmud türbe, Nasreddin Hoca türbe, Ulu Camii (XIII gadsimts), Taş Medrese un Akşehir muzejs ar bagātu arheoloģisko kolekciju.

Akşehir ir slavena arī ar ķiršiem — vietējā šķirne „Napolyon” tiek uzskatīta par vienu no labākajām Turcijā. Sezonā (jūnijā) pilsētā notiek ikgadējais Kiraz Festivali. Apmeklējuma apvienošana ar svaigu augļu degustāciju vietējā tirgū ir patīkama ceļojuma sastāvdaļa.

Jūsu ērtības mums ir svarīgas, noklikšķiniet uz vēlamā marķiera, lai izveidotu maršrutu.
Tikšanās par labu minūtes pirms sākuma
Vakar. 17:48

Arī par tēmu

Cyaneae (Kianeja) — Likijas sarkofāgu pilsēta pie Demres
Cyaneae (Kianeja) — Likijas sarkofāgu pilsēta pie Demres
Vakar. 17:48
Güvenpark Kizilajā — Drošības piemineklis un Ankaras sirds
Güvenpark Kizilajā — Drošības piemineklis un Ankaras sirds
Vakar. 17:48
Vecā mošeja (Mersina) — vēsture un arhitektūra Eski Cami
Vecā mošeja (Mersina) — vēsture un arhitektūra Eski Cami
Vakar. 17:48
Bagaran — senā Armēnijas galvaspilsēta Karsas provincē
Bagaran — senā Armēnijas galvaspilsēta Karsas provincē
Vakar. 17:48
Bieži uzdotie jautājumi — Seyyid Mahmud Hayrani mauzolejs Akširā — XIII gadsimta sufijs Atbildes uz bieži uzdotajiem jautājumiem par Seyyid Mahmud Hayrani mauzolejs Akširā — XIII gadsimta sufijs. Informācija par pakalpojuma darbību, iespējām un lietošanu.
Seyyid Mahmud Hayrani (ap 1200–1268/1273) — sufisma šeihs, pravieša Muhameda pēctecis, sludinātājs un dzejnieks Rumas seldžuku sultanāta laikmetā. Viņš bija šeihs Evhadeddin Kirmani skolnieks un daudzu Anatolijas sufiju garīgais skolotājs. Saskaņā ar leģendu, viņš tikās ar Mevlanu Celaleddinu Rumi. Jau septiņus gadsimtus viņš tiek godāts kā svētais un Akšēiras garīgais aizbildnis.
Saskaņā ar visplašāk pazīstamo leģendu Seyyid Mahmud ieradās Akširā, jājot uz lauvas un rokā turot čūsku, nevis pātagu — tas bija simbols svētā garīgajai varai pār dabas savvaļas spēkiem. Šī aina ir daudzkārt attēlota 15.–17. gadsimta Anatolijas miniatūrās. Saskaņā ar vienu no versijām, to redzot, Nasreddin Hoca atbildēja ar asprātīgu pretgājienu: piebrauca, sēžot uz žoga. Tā savijās divu slavenāko Akşehir personāžu leģendas.
Oriģinālais zārks (simbolisks sarkofāgs), kas izgatavots 1273. gadā meistara Hace Yusuf bin Ebu Bekir darbnīcā, 1934. gadā tika pārvietots uz Ankaras Etnogrāfijas muzeju (Etnografya Müzesi), kur tas joprojām atrodas pastāvīgajā ekspozīcijā. Pārvietošana bija saistīta ar valsts politiku pieminekļu saglabāšanas jomā. Pašā türbe šodien atrodas kopija, kas pārklāta ar zaļu audumu.
Valriekstu koka lāde — atzīts 13. gadsimta seldžuku koka kokgriezumu šedevrs. Astoņas paneļi ir rotāti ar augu ornamentiem, arabeskām un kaligrāfiskām uzrakstiem (Korāna ajatām un epitāfiju), kas izpildīti kûfi un suls rakstībā. Eksperti to uzskata par vienu no labākajiem islāma koka mākslas paraugiem Anatolijā.
Nē, ieeja Seyyid Mahmud Hayrani kapenēs ir bez maksas. Kapenes ir aktīva svētceļojumu vieta un dienas laikā ir atvērtas visiem interesentiem.
Telpās ir atļauts fotografēt, taču zibspuldzes lietošana nav vēlama. Türbe ir reliģiska pielūgsmes vieta, tāpēc ieteicams uzvesties klusi un ar cieņu, fotografēt bez zibspuldzes un netraucēt lūdzējiem vai svētceļniekiem.
Svētā piemiņas diena — Hayrani Yıldız Anma Günü — tiek atzīmēta vietējā kopienā jūlija sākumā. Šajā laikā pie türbe pulcējas īpaši daudz cilvēku, notiek lūgšanas un piemiņas pasākumi. Ja vēlaties izvairīties no cilvēku pūļiem, labāk ierasties citā laikā.
Tieši blakus Seyyid Mahmud türbe atrodas: Nasreddin Hoca (XIII gadsimts) kaps Sakahane rajonā — tautas gudrā vīra un pasaku varoņa kaps; Ulu Camii (XIII gadsimts); Taş Medrese — viduslaiku medrese; kā arī Akşehir pilsētas muzejs ar arheoloģisko kolekciju. Visus šos objektus var viegli apmeklēt kājām vienas dienas laikā.
Türbe — neliela akmens ēka ar piramīdveida jumtu, kas veidota tipiskā Anatolijas seldžuku kumbeta (kümbet) stilā. Sienas ir no cirstā akmens, fasāde ar atturīgu kokgriezumu, ieejas priekšā atrodas portiks ar divām kolonnām. Portāls ir rotāts ar akmens mukarnām. Nelielais minarets blakus — vēlāka osmaņu piebūve.
Jā, senā kapsēta ap kapu pati par sevi ir vēsturiski nozīmīga. Šeit apglabāti Seyyid Mahmud sekotāji un pēcteči, kā arī vēlāko laikmetu vietējie šeihi. Daļa kapakmeņu datējama ar XV–XVII gadsimtu un ir osmaņu cirstās epigrāfikas paraugi.
Jā, Akşehir ir slavena ar savām ķiršiem — vietējā šķirne „Napolyon” tiek uzskatīta par vienu no labākajām Turcijā. Jūnijā pilsētā notiek ikgadējais Kiraz Festivali. Apmeklējumu türbe apvienot ar pastaigu pa vietējo tirgu un svaigu augļu degustāciju — tas ir patīkams papildinājums kultūras programmai.
Lietotāja rokasgrāmata — Seyyid Mahmud Hayrani mauzolejs Akširā — XIII gadsimta sufijs Seyyid Mahmud Hayrani mauzolejs Akširā — XIII gadsimta sufijs lietotāja rokasgrāmata ar galveno funkciju, iespēju un lietošanas principu aprakstu.
Akşehir atrodas 145 km uz ziemeļrietumiem no Konjas pa autoceļu D300. Ar automašīnu no Konjas ceļš aizņem aptuveni 1 stundu un 45 minūtes, no Ankaras — aptuveni 4 stundas (350 km). Ērti nokļūt ar starppilsētu autobusu no Konjas, Ankaras vai Izmiras. Akşehir atrodas uz dzelzceļa līnijas Konja — Afjonkarahisara — Stambula: dzelzceļa stacija atrodas centrā, 1,5 km attālumā no türbe. Tuvākie lidostas — Konja (KYA) un Afjonkarahisara (AFY).
Labākais laiks apmeklējumam ir pavasaris (aprīlis–maijs) un rudens (septembris–oktobris): patīkama gaisa temperatūra, maz tūristu. Akşehiras centrā līdz türbei var viegli nokļūt kājām; jūnijā apmeklējumu var apvienot ar ķiršu festivālu Kiraz Festivali. Ierodieties no rīta: šajā laikā cilvēku ir maz, un dabiskā gaisma interjerā ir visizdevīgākā. Izvairieties no jūlija sākuma, ja vēlaties visu apskatīt mierīgi — Hayrani Yıldız Anma Günü dienās pie kapenes ir daudz cilvēku.
Türbe ir aktīva reliģiskā pielūgsmes vieta, tāpēc lūdzu ievērojiet dažus vienkāršus noteikumus: pirms ieejas kapenes telpā noņemiet apavus, ģērbieties pieticīgi (pleciem un ceļgaliem jābūt apklātiem), sievietēm ieteicams līdzi ņemt galvas lakatu. Ieeja ir bezmaksas, biļetes nav nepieciešamas. Telpās runājiet klusi un fotografējot nelietojiet zibspuldzi.
Telpā pievērsiet uzmanību zāles centrā esošajam, ar zaļu drānu apklātajam zārkam — tā ir 1273. gada darba kopija. Apskatiet galvenā ieejas koka durvis ar augu un ģeometriskiem kokgriezumiem, kā arī portālu ar akmens mukarnām. Dažreiz türbe dežurē uzraugs — nezaudējiet iespēju pajautāt viņam par svētā vēsturi un vietas leģendām. Pastaigājieties pa apkārtējo kapsētu ar XV–XVII gadsimta kapakmeņiem.
No Seyyid Mahmud kapenes dodieties kājām uz Nasreddin Hoca kapeni Sakahane rajonā — abas kapenes parasti apmeklē kopā, jo to leģendas ir cieši saistītas. Pēc tam — Ulu Camii (XIII gadsimts), Taş Medrese un Akşehir pilsētas muzejs ar arheoloģisko kolekciju. Viss maršruts aizņems 3–4 stundas; atvēliet vismaz 90 minūtes pašai Seyyid Mahmud türbei ar kapsētu.
Ja vēlaties apskatīt īsto Seyyid Mahmud lādi no 1273. gada, ieplānojiet atsevišķu apmeklējumu Ankaras Etnogrāfijas muzejā (Etnografya Müzesi). Lāde atrodas pastāvīgajā ekspozīcijā un tiek uzskatīta par vienu no tās galvenajiem eksponātiem. Tā ir obligāta apmeklējuma vieta visiem, kas interesējas par seldžuku koka mākslu.